Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēc vēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. "KPV LV" pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.
Pabriks atteicies no cīņas par premjera amatu
11. dec. 2018
Partiju apvienības
"Attīstībai/Par!" līderis Artis Pabriks nolēmis
atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas.
Ņemot vērā, ka
situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības
priekšnoteikums un tieši Pabrika kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un
ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, viņš lēmis atteikties no nominācijas
iespējas, portālu "Delfi" informēja partiju apvienībā.
"Es nekad neesmu
licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. Manuprāt,
politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu – tikai tādēļ, lai nonāktu kāda
kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties
rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts
interesēs," norādījis Pabriks.
"Šobrīd
bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus ar elkoņiem un skaļiem
paziņojumiem mēģina izkarot sev vietu varas Olimpā, šķeļot sabiedrību,
apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus," turpinājis
"Attīstībai/Par!" līderis.
"Tas nav un nekad
nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā
jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo
uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķiras šeit, uz vietas, nevis
Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies. Esmu devis solījumu Latvijas
cilvēkiem un arī turpmāk izmantošu savas zināšanas un pieredzi, lai strādātu
valsts labā – parlamentā vai valdībā," savā paziņojumā paudis Pabriks.
'"Attīstībai/Par!"
neuztur savu nomināciju kopumā, žurnālistiem norādīja
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
"Attīstībai/Par!" uzskata, ka ir iespējams vienoties par kompromisa
kandidātu no citu partiju izvirzītajiem kandidātiem, izņemot tos, kuru uzvārdi
jau ir izskanējuši.
"Attīstībai/Par!"
līdzpriekšsēdētājs norādīja, ka gadījumā, ja politiskais spēks virzītu kādu
citu premjera amata kandidātu, arī tas nespētu gūt balsu vairākumu Saeimā,
ņemot vērā esošo politisko situāciju.
Pavļuts atzinīgi
izteicās par iespēju, ka nākamais valdības veidošanas procesu varētu uzņemties
"Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.
Taču vēl joprojām
neatbildēts jautājums ir, kāda varētu izskatīties potenciālās valdības
koalīcija.
Vienlaikus politiķis
pauda pārliecību, ka valdību ir iespējams izveidot līdz Ziemassvētkiem.
Gobzems atsauc sākotnējo piedāvājumu; piedāvā apstiprināt "profesionāļu valdību"
7. dec. 2018
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību", aģentūrai LETA pavēstīja politiķis.
Šodien viņš ar savu izšķiršanos iepazīstina vēl palikušos valdības veidošanas sarunu partnerus - tā dēvēto labēji centrisko partiju pārstāvjus no Jaunās konservatīvās partijas, Zaļo un zemnieku savienības, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Jaunās vienotības".
Daži cilvēki jau esot piekrituši strādāt Gobzema vadītajā valdībā, politiķis arī esot atradis "ļoti labu finanšu ministra amata kandidātu", stāstīja Gobzems. Daži citi pagaidām vēl neesot snieguši pozitīvu atbildi.
Lai apspriestu iespējamos kandidātus, kurus varētu piedāvāt arī sociālie partneri, politiķim šodien esot sarunātas sarunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Tāpat Gobzems sagaida, ka profesionāļu valdības izveidē iesaistīsies arī plašāka Latvijas sabiedrība.
Gobzems cer, ka politiskie spēki atsauksies uz viņa piedāvājumam, "lai apliecinātu gatavību strādāt valsts labā". Politiķis norādīja, ka sagaida visu 100 deputātu atbalstu savai valdībai. Viņš gan tieši neatbildēja uz vaicājumu, vai tas nozīmētu atbalsta meklēšanu arī partijā "Saskaņa", politiķim norādot, ka turpmāk sarunas varētu veidoties citādākos formātos.
Gadījumā, ja profesionāļu valdības plāns tiks noraidīts, tad viņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sākt procedūru, lai balstiesīgie lemtu par Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Kā ziņots, Gobzems solījis šodien iepazīstināt partnerus ar "plānu B" valdības veidošanas procesā.
Avots: tvnet
ZZS ir apmierināta ar Gobzema piedāvājumu
5. dec. 2018
Foto:LETA
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta Valsts prezidenta nominētā premjera amata kandidāta Alda Gobzema ("KPV LV") atbildības sfēru piedāvājumu, pēc "KPV LV" un ZZS pārstāvju tikšanās pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Tikšanās laikā pārrunāti tehniski jautājumi un kā tālāk norisināsies valdības veidošanas sarunas. ZZS pārstāvji informēja "KPV LV", ka ir noņēmuši Edgara Tavara (ZZS) kandidatūru uz zemkopības ministra amatu. Līdz ar to uz šo amatu ZZS virzīs pašu Krauzi.
Kā skaidroja Tavars, tas darīts tāpēc, lai topošajā valdībā būtu līdzsvars. Proti, gan aizsardzības ministra kandidāts Raimonds Bergmanis (ZZS), gan Tavars nāk no Latvijas Zaļās partijas, taču Krauze no Latvijas Zemnieku savienības.
Vēstīts, ka jau piektdien varētu tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā varētu būt balsojums par uzticības izteikšanu Alda Gobzema ("KPV LV") izveidotajam Ministru kabinetam, liecina politiķa teiktais intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu''.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pēc vairāk nekā nedēļu garām sarunām par valdības veidošanos Gobzems paziņojis, viņaprāt, piemērotākos kandidātus ministru amatiem. Piedāvājumu potenciālie sadarbības partneri vēl solīja vērtēt.
Ekonomikas ministrijā Gobzems kā galvu redz Jāni Reiru no "Jaunās Vienotības". Par veselības ministru virzītu Juri Jurašu (JKP), kurš, pēc viņa domām, ir spēcīgākais kandidāts, lai realizētu visas iecerētās reformas. Vadīt Satiksmes ministriju Gobzems uzticētu Tālim Linkaitim (JKP), savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) organizēt varētu Raivis Dzintars (NA) vai Rihards Kols.
Kā labklājības ministru Gobzems saredz Imantu Parādnieku (NA). Izglītības ministres amatā varētu stāties JKP pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aizsardzības ministriju turpinātu vadīt Raimonds Bergmanis (ZZS). Ārlietu ministra amatam Gobzems virzītu Edgaru Rinkēviču, savukārt iekšlietu ministra amatā, viņaprāt, iederētos Ralfs Nemiro ("KPV LV").
Tieslietu ministra amatam Gobzems vēl nevar izlemt starp JKP pārstāvjiem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi. Kultūras ministres amatā paliktu līdzšinējā ministre Dace Melbārde (NA).
Avots: delfi.lv